Čuncjina (Chongqing Shi)
Vēsturiski liela upes osta, pēc Otrā pasaules kara Čuncjina kļuva par vienu no lielākajiem Ķīnas militārās rūpniecības centriem. Pilsētas apkaime bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Ap Čuncjinu ir lielākās dabasgāzes un stroncija atradnes Ķīnā. Šeit atrodas arī lielākā alumīnija rūpnīca valstī.
Pēc Triju Aizu aizsprosta pabeigšanas Čuncjinas osta spējīga uzņemt okeāna klases kuģus.
Čuncjina tiek uzskatīta par pusleģendārās Ba valsts galvaspilsētu, kas radās 11. gadsimtā p.m.ē. 316. gadā p.m.ē. to ieņēma Cjiņu valsts (Qin). 581. gadā (Suju dinastijas (Sui) laikā) pilsētu nosauca par Ju (Yu), bet 1102. gadā — par Gunu (Gong).
1189. gadā Dienvidu Sunu princis Džao Duņs (Zhao Dun), atzīmēdams savu kronēšanu, nosauca pilsētu pašreizējā vārdā.
1362. gadā (Juaņu dinastijas laikā) nemiernieku līderis Mins Judžeņs (Ming Yuzhen) Čuncjinā nodibināja neatkarīgu, īslaicīgi pastāvošo Dasjas (Daxia) karalisti. 1621. gadā īsu laiku pilsētā pastāvēja neatkarīgā Dalianas (Daliang) karaliste.
1891. gadā Čuncjina kļuva par pirmo iekšzemes ostu, kura tika atvērta ārzemniekiem.
No 1937. līdz 1945. gadam Čuncjina bija Čana Kaiši Ķīnas valdības pagaidu galvaspilsēta. To smagi bombardēja Japānas aviācija, šo gadu laikā veicot 268 uzlidojumus un nometot uz pilsētu 11 500 aviācijas bumbu. Čuncjina tiek uzskatīta par visvairāk bombardēto pilsētu Otrajā pasaules karā.
1997. gadā tika izveidota Čuncjinas municipalitāte.
Ģeogrāfiskā karte - Čuncjina (Chongqing Shi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |